“Zemnieku zelts” jaunā formā

Vāciešiem ir sakāmvārds: “Mēslu krātuve ir zemnieka zelta bedre”. Šī sentence savu nozīmi saglabā arī mūsdienās, tikai bieži vien mēsli vairs neglabājas mēslu krātuvē, bet ir nopērkami skaistā iepakojumā.

No visiem organisko mēslu veidiem putnu mēsli (tai skaitā vistu mēsli) ir visvērtīgākie kā pēc barības vielu daudzuma, tā arī pēc to pieejamības augiem. Barības vielu saturs putnu mēslos mainās atkarībā no putnu sugas, vecuma, turēšanas veida un barošanas, no barības veida u.c. faktoriem.

Vielu maiņas produkti no vistu organisma izdalās urīna un fekāliju maisījuma veidā, veidojot koloīdu masu pelēkzaļā krāsā ar pikaini putainu struktūru. Uzglabājot vistu mēslus tīrā veidā, tie ātri noslāņojas un tiem ir nepatīkama smaka.

Lielākā putnu mēslu daļa sastāv no 0 līdz 1,0 mm daļiņām. Ap 30% to masas sastāda daļiņas, kas mazākas par 0,1 mm. Sīkās frakcijas satur vairāk organisko vielu (līdz 80%), nekā lielās (līdz 30%). Putnu mēslos sastopamas arī nesagremotas barības un putnu spalvu daļas.

Ievērojama barības vielu daļa putnu mēslos sastopama ūdenī šķīstošā formā. Pēc barības vielu satura putnu mēsli ir pārāki par jebkuru organiskā mēslojuma veidu, bet pēc uzņemšanas pakāpes, ar kādu uzņem augi, neatpaliek no minerālmēsliem. Pārrēķinot sausnā, svaigi putnu mēsli satur līdz 5.5% slāpekļa, līdz 4.5% fosfora un 2.5% kālija, satur arī magniju un daudzus citus mikroelementus.

 

Vistu mēslu un dažādu mājdzīvnieku augu kūtsmēslu vidējais ķīmiskais sastāvs, % (sausnā) (Republikāniskās ZRA “Ražība”) dati

Mēslu veidi N NH4 P2O5 K2O Mitrums
Vistu 3.86 1.69 3.03 1.86 55.6
Liellopu 2.28 0.72 1.01 2.60 75.6
Jaunlopu 2.14 0.77 1.17 2.52 79.9
Cūku 3.12 1.18 1.63 1.67 77.7

 

Svaigu putnu mēslu lielā mitruma pakāpe neļauj tos kraut lielās grēdās, bet, glabājot mazās kaudzītēs, tie žūstot veido dziļas plaisas, kas veicina barības vielu zudumus ne tikai virsējā, bet arī dziļākajos slāņos. Tā, pēc Ukrainas zinātnieku datiem, uzglabājot šādā veidā pusšķidrus putnu mēslus lauka apstākļos, 5 mēnešu laikā zūd 52-82% slāpekļa, 27-44% fosfora un 44% kālija.

Vispareizāk putnu mēslus ir glabāt mēslu krātuvēs, kur barības vielu zudumi ievērojami samazinās. Jāatzīmē, ka jebkuros esošajos glabāšanas apstākļos slāpekļa zudumi putnu mēslos ir neizbēgami, jo slāpekļa apmaiņas galaprodukts putniem ir urīnskābe, kas veido 60% no kopējā slāpekļa vielu satura putnu mēslos. Urīnskābe urobaktēriju un to izdalītā fermenta ureāzes ietekmē sadalās līdz amonjakam un ogļskābai gāzei. Šis process norisinās kā bez skābekļa, tā gan arī skābekļa klātbūtnē un paātrinās putnu mēslu kontaktā ar ūdeni, kas noved pie slāpekļa zudumiem NH3 veidā. Tādēļ sevišķi nevēlami ir glabāt putnu mēslus tīrā veidā.

Slāpekļa zudumus nesadalījušos putnu mēslos, kuri vēl nesatur amonjaka slāpekli, var samazināt, fermentējot, kaltējot un granulējot speciālās iekārtās. Latvijā pie vienas no lielākajām olu ražotnēm darbojas vistu mēslu pārstrāde. Mēsli vispirms tiek fermentēti reaktorā, pēc no tiem tiek atdalīts ūdens un veikta 1 stundu ilga pasterizācija pie 70℃, iznīcinot patogēnos mikroorganismus. Tālāk mēslu cietā frakcija tiek granulēta. Fermentācijas procesā mēslojuma augu barības vielas pārveidojas augiem vieglāk pieejamā formā, bet pasterizācija iznīcina visus slimību ierosinātājus. Granulēti, fermentēti putnu mēsli satur vidēji 4% N, 8% P2O5 un 1% K2O. Kaltēšanas un granulēšanas procesā mainās putnu mēslu fizikālās īpašības. Granulējot putnu mēslus, tie pārvēršas birstošā granulētā mēslojumā. Granulu diametrs nepārsniedz 5 mm. Uzglabājot kaltētus, granulētus putnu mēslus, kuru mitrums mazāks par 10%, polietilēna vai papīra maisos gada laikā slāpekļa zudumu praktiski nav. Granulētajiem putnu mēsliem ievērojami mazinās nepatīkamā smaka un tos var izkliedēt ar parasto minerālmēslu izkliedētāju.

Pēc savas iedarbības uz ražu putnu mēsli vairāk līdzinās minerālmēsliem kā kūtsmēsliem. Bet putnu mēslu pēciedarbība ir daudz lielāka salīdzinājumā ar minerālmēsliem, jo daļa slāpekļa tajos ir organiskā veidā un pakāpeniski pāriet augiem viegli pieejamā formā.

Liela fosfora daļa, kas putnu mēslos sastopama kā organiski savienojumi, augsnē netiek nostiprināta dzelzs, alumīnija un kalcija fosfāta veidā, bet pēc organisko vielu mineralizācijas pakāpes to uzņem augi. Tādēļ putnu mēslu fosfors tiek izmantots labāk salīdzinājumā ar minerālmēslu fosforu.

Tā kā putnu mēsli galvenokārt, ir slāpekļa-fosfora mēslojums, tad to izmantošana galvenokārt izraisa nepieciešamību papildus pielietot kālija mēslojumu. Iestrādājot putnu mēslus, ir ļoti svarīgi sekot vienmērīgai to izkliedei un iestrādei augsnē. Vienmērība nepieciešama tāpēc, lai izvairītos no ligzdām ar barības vielu augstu koncentrāciju.

Putnu mēslu iestrādes normas vienmēr nosaka, vadoties no mēslojamo kultūru prasībām pēc slāpekļa, kā arī pēc tā satura putnu mēslos, jo putnu mēslu slāpeklis visvairāk ietekmē ražas lielumu. Taču ar putnu mēsliem iestrādātos barības elementus augi neuzņem pilnīgi. Daļa no tiem zūd vai pāriet augiem grūtāk pieejamā formā, tādēļ aprēķinot devas, jāņem vērā barības elementu izmantošanas koeficienti.

Putnu mēslu iestrādes aptuvenas normas lauksaimniecības kultūrām, t ha-1

(pēc dažādu iestāžu apkopotiem datiem)

Kultūra Putnu mēsli
sausi dabīga mitruma granulēti, fermentēti
Ziemāji 3-4 13-15 0.8-1.0
Vasarāji 3 8-10 0.5-1.0
Kartupeļi 4-5 15-20 1.0
Kukurūzas skābbarība 4-5 15-20 1.0
Dārzeņi 6-8 20-25 1.0-1.5
Daudzgadīgās zālaugi 5-8 10-15 1.0-2.0
Pļavas un ganības 15-20 1.0-2.0

 

Pateicoties modernām tehnoloģijām ļoti vērtīgajiem vistu mēsliem, tiek novērsti būtiskākie to trūkumi, vienlaikus padarot ērtu un vienkāršu mēslojuma transportēšanu un lietošanu.

 

Jānis Vigovskis

LLU Zemkopības institūts

Share buttons